Valsts pārvalde
Atbildīgā persona – Jānis Bordāns
Efektīvas un kompaktas, uz iedzīvotāju orientētas valsts pārvaldes ieviešana. Valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30 %.
Ministriju apvienošana, 13 ministriju vietā 8 spēcīgas ministrijas.
Valsts pārvaldes institūciju vadītāji amatā ne ilgāk kā 10 gadus.
Lielās ostas – pilnīgā valsts kontrolē.
Koruptīvu projektu finansēšanas izbeigšana. Dzelzceļa elektrifikācijas projekta pusmiljarda eiro novirzīšana zinātnei.
Tieslietu un iekšlietu ministrija
A. p. – Juta Strīķe
Spēcīga Nacionālās drošības biroja izveide, apvienojot KNAB, SAB un DP, kas valstī apkaros korupciju un rūpēsies par valsts drošību.
Maksātnespējas administratoru darbs – tiešā valsts pakļautībā.
Efektīvas tiesu sistēmas izveide. Tiesu priekšsēdētāju atbildība par tiesvedības procesu un tiesnešu profesionālās ētikas ievērošanu. Specializēta tiesa komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanai.
Finanšu ministrija
A. p. – Krišjānis Feldmans
Plāna 3×500 realizācija: minimālā alga, ar IIN neapliekamais minimums algām un pensijām – 500€ mēnesī, minimālā pensija – 200€ mēnesī jau 2019. gadā.
Ģimenes valsts pabalsts 50€ par pirmo bērnu, 100€ par otro un 150€ par trešo un katru nākamo bērnu.
Saprātīga izmēra primārais mājoklis Latvijas pilsoņiem – bez NĪN.
Platībmaksājumu palielināšana saimniecībām līdz 300 ha un samazināšana – virs 300 ha. Pārdalošā maksājuma ieviešana.
Sistemātisks atbalsts augļkopībai, dārzeņkopībai, dārzkopībai, biosaimniecībām, jaunajiem lauksaimniekiem, tostarp priekšrocības zemes iegādē.
Darbaspēka problēmu risināšana, veidojot aktīvu politiku repatriācijai, dialogu ar diasporu.
Ekonomikas ministrija
A. p. – Gatis Eglītis
VID, PVD un citu kontrolējošo institūciju darbība – uzņēmējdarbības atbalstam.
Valsts atbalsta TEC-2 izbeigšana. OIK patērētājiem gada laikā tiks samazināts vismaz par 50 %.
Strauja “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls” izmaksu optimizācija.
Jauns likums par grāmatvedību, vienkāršota nodokļu politika un uzņēmējdarbības licencēšana. Pilna grāmatvedības uzskaite EDS sistēmā.
IT lietu birojs MP paspārnē, automātiska datu apmaiņa starp valsts un pašvaldību iestāžu sistēmām; elektronisko rēķinu ieviešana.
Krievijas un Klaipēdas gāzei alternatīva gāzes piegādes avota nodrošināšana, izmantojot Inčukalna infrastruktūru. Tas padarīs iespējamu dabasgāzes cenu pazemināšanu aptuveni par 30 %.
Bezprocentu, beznodrošinājuma aizdevumi un granti – dzīvojamā fonda sakopšanai, izmantojot ES līdzekļus.
Labklājības un veselības ministrija
A. p. – Juris Jurašs
Finansiālais atbalsts prioritāri efektīvas primārās aprūpes, kā arī profilaktiskā darba ar riska grupām nodrošināšanai. Veselības finansējuma sadalē galvenais faktors – pakalpojumu kvalitāte.
Ārstu algas – vismaz 1700 eiro “uz rokas”; māsiņu algas – vismaz 800 eiro “uz rokas”.
Pārrunas ar medikamentu ražotājiem, panākot vismaz 30 % medikamentu cenu samazinājumu.
Ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju pamatā – pacientu veselības un dzīvildzes rādītāji.
Spēļu zāles atļautas tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
Ātro kredītu pakalpojumu reklāmas medijos aizliegums.
Izglītības ministrija
A. p. – Dagmāra Beitnere-Le Galla
Finansējums zinātnei – 1,5 % no IKP.
Valsts un pašvaldību finansētajās mācību iestādēs mācību valoda – valsts valoda.
Saglabāsim mazās skolas un ieviesīsim taisnīgu skolu finansējumu.
Atbalsts Letonikas programmai. Latgaliešu valodas, Latgales novadmācības pasniegšana Latgales skolās.
Starptautiska mācībspēku piesaiste augstskolās, starptautiska līmeņa IKT augstskolas izveide.
Kultūras ministrija
A. p. – Evita Zālīte-Grosa
Kultūrtelpas un digitālās vides attīstība un aizsardzība – nacionālās drošības garants.
Latvietības saglabāšana diasporā.
Valsts atbalsts kultūras eksportam.
Aizsardzības ministrija
A. p. – Ainars Bašķis
Īpašs likums par 2 % no IKP aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem. Latvijā turpināt izvietot NATO spēkus.
“Čekas maisu” satura publicēšana; valstiski nozīmīgu amatu liegums padomju režīma augstākā līmeņa nomenklatūras darbiniekiem.
Zemessardzes un jaunsardzes attīstība.
Ārlietu ministrija
A. p. – Linda Ozola
Latvijas pozīciju ES un NATO stiprināšana.
Sadarbība ar Rietumvalstu konservatīvajiem vērtību nostiprināšanas nolūkos.
Iestāšanās pret ekonomisko bēgļu iepludināšanu Latvijā un ES.
Nacionālo interešu nostiprināšana sadarbībā ar diasporu, interešu lobēšana starptautiskās organizācijās.
Ārvalstu mediju monitorings ĀM precīzai reakcijai, Latvijas interešu aizstāvībai.
Ļoti gribētos programmā lasīt arī par iepriekšējo Saeimas un valdības darba tiem sasniegumiem, uz kuriem balstīsies , uzlabojot un attīstot mūsu sabiedrības augšupeju. Vai mēs ko zaudētu, ja izteiktu atzinību tiem, kas tiešāmir veiksmīgi strādājuši, un varbūt pat vēlēšanos ar viņiem turpināt sadarbību?
Būtu daudz kas papildināms.
Piemēram korupcijas samazināšanai – ieviest pilnīgu atklātību/caurspīdīgumu visām finanšu lietām, kuras notiek budžeta ietvaros, valsts iestādēs, kuras arī veic maksas pakalpojumus, valsts uzņēmumos, pašvaldībās un viņu uzņēmumos utt. Lai katrs interesents varētu paskatīties X valsts iestādē visu informāciju, aizejot līdz tādiem sīkumiem, kā piemēram – par cik EUR/m2 veica telpu remontu, par cik EUR nopirka krēslu. Te nekas nav slēpjams no tautas, jo tā ir tautas manta.
Aizliegt jebkādus maksājumus uz ofšoru firmām un kontiem, ja darījumā ir iesaistīta budžeta vai valsts uzņēmumu nauda. Piemēram būvniecībā. lai neviens apakšuzņēmējs arī neveiktu nekādus pasūtījumus/maksājumus uz ofšoriem. Lai arī par kukuļu naudu iekasejās nodokļi. Tā ietaupīsiet vienu miljardu budžetā bez liekām pūlēm.
Ja Jums interesēs arī citi priekšlikumi, tad paturpināšu. Ar cieņu.
To, ka valsts pārvaldes aparāts ir neiedomājami uzpūsts, nevienam nav noslēpums. Tāpēc gribētos uzzināt, vai mazajai Latvijai tiešām ir nepieciešamas pat Jūsu piedāvātās (nezināmas) astoņas ministrijas? Liekas, ka profesionāli administrējot, pietiekami būtu pat ar piecām, sešām ministrijām. Vai varētu Jūsu pozīciju uzzināt šajā jautājumā sīkāk? Kādas ministrijas būtu saglabājamas, kuras, līdz ar funkciju apvienošanu, likvidējamas? Man patiesi liekas, ka šāda reorganizācija būtu primārais jautājums, sākot valsts sakārtošanu. Paldies!
Sveiki!
Informācija par plānotajām ministrijām ir izklāstīta Jāņa Bordāna videoprezentācijā:
https://www.youtube.com/watch?v=pQaInrWm0iU
Veiksmi!
Kultūras ministrijas tēzes vajag papildināt ar… neesmu precīzi izdomājusi formulējumu, bet ir jābūt norādei, ka arī mazākumtautību diasporu kultūra tiks lielākā godā celta. Dziesmu un deju svētki vai Folkloras festivāli ir pārāk reti, lai atcerētos, ka Latvijā tomēr dzīvo dažādas tautības. Ikdienā mēs vārāmies par kaut ko citu, un tas nevieno, bet, kad varam parādīt to, ko protam, un viens otru novērtēt, tad visiem acis mirdz un negribas kašķēties. Latvijas sabiedrībā jāvalda veselīgai atmosfērai, tad tādas ždanokas un viņas svīta vispār piemirsīsies. Un, ja vēl dzīves līmenis celsies, tad vispār – super! Bet, lai tā būtu, varbūt uzsvaru tiešām vajag likt uz zinātni – dot tai vairāk līdzekļu un veicināt zinātnieku radīto pārdot pasaulei! Ojārs Spārītis nupat svaigā intervijā ļoti pārliecinoši pierāda, ka zinātnes atbalstīšana nevar būt kļūda. Un arī paši zinātnieki ar daudz ko ir pierādījuši to pašu, bet viņi kuļas kā var, valsts vāji atbalstīti. 1,5 % no IKP varbūt ir par maz…
Galvenais nepazaudēt saikni ar iedzīvotājiem, būt pieejamiem un atbildēt pēc būtības, ne tikai pēc kaut kādiem likuma pantiem un noteikumiem. Ļoti svarīgi ir saglabāt lauku skolas un visu pārējo , kas ir laukos. Saglabāt lauku viensētas un veidot atbilstošu politiku Latvijai, Latvijas laukiem.
Jā, efektīva valsts pārvalde mums tiešām būtu nepeciešama, bet nedomāju, ka kārtējais, tikai procentos izteiktais nepieciešamais samazinājums mums to dos. Atlaižot 30% darbinieku uz burvju mājiena neradīsies efektīva valsts pārvalde, tikai papildināsies bezdarbnieku skaits. Ir jāanalizē un jāmeklē problēmu iemesli, kas, protams, ir laikietilpīgāks un smagāks process, nekā vienkārši atlaist zināmu procentu cilvēku.
Manā skatījumā viena no lielajām problēmām ir, drīzāk, neefektīva un lemt nespējīga vadība daudzās valsts pārvaldes iestādēs, kuras vienīgais mērķis ir par katru cenu noturēties savā vietā, pat ja tas bremzē iestādes kopējo attīstību.
1. Ārlietu ministriju apvienošana ar aizsardzības ministriju. Ārlietas un iekšlietas ir nedalāmi saistītas viena ar otru, un arī ar aizsardzību. Tāpat arī ar tieslietām.
2. Kultūras ministriju apvienošana ar izglītību un zinātni. No izglītības arī nāk kultūra. Kas tad gatavo nākošos kora diriģentus un skolotājus?
3. Kur paliek zemnieki, reģionu attīstība, vides aizsardzība, Latvijas meži un lauki? Apvienojiet visu lauksaimniecības ministrijā. Nekā tāda vispār nav. Kas baros Latviju? Kas dos darbu laukos – Tā ir prioritāte!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
4. Jums ir veselas DIVAS naudas ministrijas – ar ko atšķiras finanses ar ekonomiku?? Tikai ar nosaukumu. Pie tam topa augšgalā – skaidrs, kas ir jūsu prioritāte.
Valsts pārvalde šajā līmenī kategoriski jāsamazina – te jums piekrītu. Bet ja sadalījums paliks šāds – nekādā ziņā par Jums nebalsošu. Veiksmi!
neredzu neko par inrastrukturu, domaju celi. komunikacija interneta (te mes tipa esam pirmie!!)un mobilo telefonu veida mums ir bet iztrukst cita veida sazina, un tie ir lielceli.
piemeram, atrgaitas soseja Liepaja – Daugavpils, tads piemers, vai esmu utopists!?? tagad lai noklutu no Liepajas vai Venspils uz Daugavpili, pasnavnieka misija, zinot cik cilvekie mirst uz lv celiem. 25 gadu laika ta ka vajadzetu so lietu sakartot.
kamer nebus mums labu celu mes busim un palliksim tada, nekada republika, kas cinas ar istermina planiem, n reizes parplano veselibas un skolu reformas un vairums citu reformu, kuras ta isti pabeigt nevar bet nauda terejas. Lielas lietas un ilgtermina projektus neviens politikis nevar saskatit, vai ari nepietiek zinasanu un drosmes pienemt pareizus lemumus
Politiki ir pienemusi daudz ”gudru” lemumu, kuri ir ietekmejusi paudzes un cilveku miljonus ne taja labakaja veida. Mums vajag jaunus cilvekus un jaunus ilgtermina planus, jo tikai ar jauniem zinosiem, izglitotiem cilvekiem (jo saja lemumu pienemsanas cikla, cilveks, personiba kas pienem lemumus ir pat galvenais), ir kaut kada iespeja, ceru ka tuvaka nakotne.
mums polotiki un ari ne tikai vini, pieturas pie vienas domas, – es vai mes esam tik daudz ieguldijusi gan darbu, gan naudu un mes ta vienkarsi nevaram ta visu pamest, tas amperam ka, spelmanis kurs ir atkarigs no azartspelem, esmu tik daudz jau izterejis es nevaru apstaties un ta visu pamest, man ir jaturpina spelet un teret naudu!!!
tas pats par OIK, jau no ritdienas to atcelt, ja un lai butu tiesasanas ar valsti!!
atrgaitas sosejas, tos ieguvumus pat nav iespejams visus izteikt,
bet tie butu gan darba speka atraka parvietosanas, investoriem infrasturktura ir loti svariga lai darba speks varetu sasniegt piemeram no attalakiem regioniem, 100km pa atrgaitas soseju ir mazak par stundu tadad teoretiski potencialie darbinieki varetu but 200km radiusa, te jau sanak gandriz visa lv.
regionu attistiba, reali varetu samazinat lauku iedzivotaju izmirsanu, neredzu savadak ka varetu attistit attalakas lv nomales.
tadi projekti silditu vietejo ekonomiku
iedzivotaju apmierinatibas limenis augtu, apmierinats iedzivotajs iespejams ari labak maksatu nodoklus,
cilveki mazak mirtu uz celiem, viens galvenajiem iemesliem fatalo celu satiksmes negadijumos, frontalas sadursmes, nedomaju ka uzliekot jaunu asfaltu uzlabojas celu satiksme, varejam palikt pie bedrem vismaz atrums bija mazaks!!
lai uztaisitu tadas atrgaitas sosejas nekada kosmiska inzenieru zinatne nav vajadziga! viss ir pieejams!! un naudu valsts var aiznemties, uz maziem procentiem! tada viena parex banka un atrgaitas sosejas starp visam lielakajam pilsetam!!!
Sveiki!
Attiecībā uz satiksmes nozares darāmajiem darbiem pat ļoti sīku izvērsumu var lasīt mūsu satiksmes nozares eksperta Tāļa Linkaiša emuāru vietnē:
https://linkaits.wordpress.com/2018/08/13/transporta-joma-daramie-darbi-2018-2022/
Kādēļ lai šie cilvēki kļūtu par bezdarbniekiem!
Viņi ir infantili,pilnīgi nespējīgi uz profesionālo pārorientāciju,neatgriezeniski dzimuši ofisa planktona lomai?
Tas ir fatāli visu darba mūžu pavadīt aizgaldē,sēžot,asinis kļūst biezas,asinsrites traucējumi asinsritē,tad jāveic asinsvadu šuntēšana.