Aicinām Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sasaukt Nacionālās drošības padomes sēdi, lai skaidrotu, kāpēc ir izbeigta krimināllieta tā sauktajā “Oligarhu lietā”. Tāpat kritiski svarīgs valsts drošībai ir jautājums par mediju vides neatkarību.
Žurnālā “Ir” publicētās “Oligarhu sarunas” liek uzdot virkni jautājumu. Kā ir iespējams, ka tiesībsargājošajām iestādēm nekas no materiālos pieejamās informācijas nebija pietiekams pamats apsūdzībām? Kā ir iespējams, ka demokrātiskā valstī var tikt ietekmēti sabiedriskie mediji? Kā ir iespējams, ka drošības iestādes neseko līdzi, kā rokās nonāk liela daļa privāto mediju? Vai tam, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers piedalās šī nosacītā oligarhu galma medībās, ir saistība ar to, ka līdz reāliem tiesas procesiem lietas nenonāk?
Publicētie materiāli liecina, ka Aināram Šleseram vienlaikus pieder gan Rīgas tirdzniecības osta, gan arī viņš kā Rīgas vicemērs ir lēmumu pieņēmējs Rīgas brīvostā. Ja daļa no tekstiem tik tiešām ir drīzāk vien sāpīgs kauns un tikai par “parunāšanos” nesauc pie atbildības, tad šis piemērs liecina jau par rupju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Un tādu piemēru ir vēl.
Tai pat laikā, bijušais KNAB priekšnieks Streļčenoks jau pērn novembrī, kad politiskajā dienas kārtībā kļuva aktuāls jautājums par KNAB vadītāja pārvēlēšanu, paziņoja, ka “Oligarhu lieta” tiks izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ. No šodienas skatu punkta šāds paziņojums izskatās pēc signāla došanas “saimniekiem”, lai saņemtu atbalstu sava amata saglabāšanai.
Ir satraucoši un bīstami, ka politiku līdz pat mediju ievadrakstiem valstī var noteikt šaura cilvēku grupa, kam, kā uzrāda publicēto sarunu saturs, ideāls ir varas vertikāle “kā Krievijā”. Skumjākais – nekas nelieciena, ka mūsdienās situācija būtu citādāka. Smagos noziegumos apsūdzētais Aivars Lembergs ir biežs viesis Saeimā – viņa apvienības pārstāvji ir Valsts prezidents un Ministru prezidents.
Valsts prezidents, reaģējot uz publicētajām “Oligarhu sarunām”, ir norādījis, ka to saturs mazina uzticēšanos valstij. Apsveicami, ka Raimonds Vējonis nepieslienas tiem, kas apšauba sarunu autentiskumu, taču vai tas tiešām ir viss? Kāpēc neseko rīkojumi atlaist Ventspils domi? Kāpēc neseko priekšlikumi mediju vides stiprināšanai? Atgādināsim, ka tieši Valsts prezidenta pārstāvētā ZZS pērn bremzēja Mediju politikas pamatnostādņu pieņemšanu Ministru kabinetā.
Visi šie jautājumi ir pārāk būtiski, lai tos atstātu bez atbildēm augstākajā līmenī. Tāpēc, ja Valsts prezidents tiešām vēlas norobežoties no oligarhiskās pagātnes un piederības oligarhu galmam, viņam ir jādemonstrē valstiska stāja tiešām būtiskos jautājumos.
