Pāriet uz galveno saturu

Mūsu galvenā vērtība ir Latvija un tās iedzīvotāju labklājība.

Drošība. Veselība. Izglītība.

PievienotiesUzzināt vairāk

Aktualitātes

Uzzini par jaunākajām JKP iniciatīvām, paziņojumiem un notikumiem.

Ziņa
10 maijs, 2026

Latgalē diskutē par nākotni: kultūra, darbs un kopības sajūta kā attīstības pamats

9. maijā, atzīmējot…
Ziņa
27 marts, 2026

Notikusi JKP Padomes sēde

21.03.2026. norisinājās JKP…
ViedokļiZiņa
22 decembris, 2025

Latvijas nodokļu sistēma – haoss, vai stabilitāte MVU atbalstam?

Nesen plašā Latvijas…

Seko mums Facebook

Jaunākās ziņas, viedokļi un aktivitātes no mūsu sociālajiem tīkliem.

Ideja apvienot Veselības un Labklājības ministrijas var izklausīties pievilcīga, taču bez sākotnēja pārvaldes funkciju audita optimisms par to ir vēlmju domāšana.Veselības ministra Hosama Abu Meri deklarētā viņa un Jaunās Vienotības iecere apvienot Veselības un Labklājības ministrijas izskatās pēc Latvijas politikā līdz šim diezgan tipiska “risinājuma”. Nudien šādu priekšlikumu 2024. gada sākumā paudusi arī Jaunā konservatīvā partija. Dažādas partijas ar priekšlikumiem apvienot vai likvidēt iestādes līdz šim nākušas klajā diezgan bieži, un vēlētājiem tas parasti šķiet pievilcīgi, jo rada iespaidu par tiekšanos uz efektivitāti un budžeta ietaupījumu. Tomēr realitātē tas ne vienmēr tā īstenojas un var būt arī tikai kosmētisks risinājums, nevis jēgpilna reforma.Latvijas Radio 28. aprīļa raidījumā “Krustpunktā” eksperti lielākoties bija vienisprātis par to, ka JV šobrīd piedāvātajai iniciatīvai nav pamatojuma. Vienlaikus eksperti izteica arī konstruktīvus priekšlikumus, piemēram, "Sabiedrība par atklātību - Delna" direktores vietniecei Agnijai Birulei norādot, ka pirms jebkādām nopietnām strukturālām izmaiņām ir jāveic iestāžu funkciju audits.Latvijā šāds audits jau ilgstoši nav veikts. Ideja gan pat Latvijas kontekstā nebūtu uzskatāma par inovāciju. Piemēram, tālajā 2009. gadā jau pastāvēja MK instrukcija “Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus”, kas tagad jau sen zaudējusi spēku. Savukārt nesenāk nepieciešamība pēc funkciju audita pārvaldes uzlabošanai jau tika skaidri norādīta, piemēram, domnīcas LaSER 2024. gada beigās publicētajā ziņojumā “Bez satricinājuma nav rezultāta”. Šim ziņojumam būtu bijis jāpalīdz publiskajām diskusijām par jautājumiem, kas skar valsts funkciju izmaiņas, pacelties augstākā kvalitātes līmenī.Jāsaprot, ka pirms funkciju audita veikšanas diskusijas par iestāžu apvienošanu vai sadalīšanu, kā arī funkciju nodošanu privātajam sektoram ir balstītas lielākoties uz minējumiem un cerībām, nevis datos vai loģiskā argumentācijā. Diemžēl veselības ministra potenciālie labie nolūki paši par sevi nevar kalpot par pamatu nopietnai reformai, un piedāvātā pieeja drīzāk būtu pielīdzināma situācijai neatbilstošam eksperimentam.Funkciju audita, par kura veikšanu būtu bijis jāsāk domāt jau sen, organizēšanā vadoša loma būtu jāuzņemas Valsts kancelejai, vismaz koordinējot vienotu, sistemātisku visu valsts funkciju kartēšanu. Tomēr vispirms šo kā prioritāti būtu nepieciešams noteikt valdības līmenī.Šāda pieeja būtu noderīga arī Finanšu ministrijas šobrīd plānotajai sniegumā balstītajai budžetēšanai valsts budžeta veidošanā. Jēgpilni sasaistīt finansējumu ar rezultātiem nebūs iespējams, pirms mēs sapratīsim, kādas funkcijas iestādes šobrīd vispār īsteno. Var tikai izteikt nožēlu par to, ka uz nepieciešamību pēc funkciju audita nenorāda pats finanšu ministrs, tā vietā lielāku nozīmi piešķirot, piemēram, apšaubāmu publiskā iepirkuma likuma grozījumu virzīšanai, slēpjoties aiz saukļiem par birokrātijas mazināšanu.Diemžēl veselības ministra piedāvājums šobrīd vairāk liecina par noturīgu nespēju domāt sistēmiski un ilgtermiņā. Tā vietā, lai attīstītu ekspertu iniciēto nepieciešamo diskusiju par valsts funkciju apzināšanu, joprojām tiek piedāvāti virspusēji risinājumi.Priekšlikumus uzlabot pārvaldes kvalitāti ar apšaubāmu eksperimentu palīdzību politiskajiem spēkiem vajadzētu atstāt pagātnē, kā to darījusi JKP, un tā vietā izvēlēties pārdomātāku un atbildīgāku pieeju.Olafs Grigus | politologs, JKP Jaunā konservatīvā partija ... See MoreSee Less
View on Facebook
View on Facebook
🇱🇻 Šogad 4.maiju sagaidām ar dzīvām vēstures liecībām, intervējot Rolandu Repšu- vienu no cilvēkiem, kuri 1990.gadā atdeva savu balsi par to, lai mēs šodien savas izvēles izdarītu atkal brīvā Latvijā! ... See MoreSee Less
View on Facebook
Apskatīt vairāk Facebook

Mūsu cilvēki

JKP komandu veido pieredzējuši profesionāļi, kuri strādā valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā un reformu īstenošanā.

Skatīt visus

Mūsu cilvēki

JKP komandu veido pieredzējuši profesionāļi, kuri strādā valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā, sociālajā jomā un reformu īstenošanā.

Skatīt visus

MISIJA

Veidot godīgu, profesionālu un Latviju stiprinošu politiku, balstītu uz atbildību un rīcību, nevis solījumiem.

VĪZIJA

Sabiedrība, kurai ir uzticība politiskajiem procesiem, valsts spēja attīstīties ilgtermiņā un cilvēkiem – dzīvot droši un cienīgi.

Mērķi

JKP mērķi ir virzīti uz modernu, drošu un spēcīgu Latviju. Mēs strādājam pie efektīvas valsts pārvaldes, kas godīgi un profesionāli kalpo sabiedrībai, kā arī par vidi, kur uzņēmējiem ir viegli attīstīties un veidot jaunas iespējas.
Mūsu prioritāte ir arī valsts drošība, cieša starptautiskā sadarbība un kvalitatīva, mūsdienīga izglītība.

Mēs ticam taisnīgai valstij, kur katram cilvēkam ir vienlīdzīgas iespējas un skaidrs ceļš uz labāku nākotni.

Saņem JKP jaunākās aktualitātes savā e-pastā

Pieraksties, lai uzzinātu par jaunām iniciatīvām, notikumiem un svarīgākajiem paziņojumiem.

Subscription Form

Pievienojies JKP un veido Latvijas nākotni

Aizpildi pieteikuma formu tiešsaistē un pievienojies JKP jau šodien.

Aizpildīt formu

Palīdzi veidot stiprāku Latviju

Ziedojot tu palīdz nodrošināt partijas ikdienas darbu, komunikāciju un politisko iniciatīvu attīstību. Mēs rūpīgi pārbaudām ziedojumu izcelsmi, lai saglabātu godīgumu visos procesos.