Nule kā Jaunajā Rīgas Teātrī iestudētais Franča Kafkas “Process” atgādina, ka itin reālas ir lietas, kas sākumā šķiet absurdas un neiespējamas. Arī Latvijas politiskajā dienas kārtībā ik pa laikam parādās idejas, par kurām mēs domājam – tas taču ir joks. Vienlaikus arī tālāka notikumu attīstība rāda, ka viss ir iespējams, ja patiesībā lietas tiek organizētas vien dažu interesēs.
Tuvojoties Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja amata termiņa beigām, publiski ir izskanējis, ka šim amatam virzīs partijas “No sirds Latvijai” deputātu Gunāru Kūtri.
Mēs uzskatām, ka tas nedrīkst notikt. Tas, ka šāda ideja ir iespējama, uzskatāmi parāda to, cik ļoti liela ietekme uz lēmumu pieņemšanu ir oligarhiem un viņiem pietuvinātajiem. Līdzīgi kā tā sauktās “Oligarhu lietas” izmeklēšanas komisijas vadītājas amatā tika virzīta Maskavas izvēlētā “premjera kandidāte” Ingūna Sudraba, tā tagad austrumu perspektīva tiek turpināta arī, vētot kandidātus valsts drošībai un neatkarībai kritiski svarīgajam SAB vadītāja amatam. Vai tiešām šoreiz amatā centīsies iebīdīt Maskavas izvēlētu SAB vadītāju?
Jaunā konservatīvā partija (JKP) vēlas atgādināt, ka Kūtris, līdz ar partijas biedreni Sudrabu ir pazīstami ar Krievijai draudzīgu pozīciju paušanu vairākos Saeimas balsojumos. Pats pēdējais gadījums bija Kūtra nostāja Magņicka saraksta jautājumā, kur viņš norādīja, ka šāda saraksta pieņemšana Latvijā nebūtu vēlama. Savu lēmumu viņš pamatoja, sakot, ka nav pārliecināts, vai valstij būtu jāpieņem likums tikai tāpēc, ka “mums nepatīk kā citā valstī kaut kas ir noticis”. Iepriekš Kūtris darbojās Satversmes tiesā, kur aktīvi atbalstīja par dokumentu viltošanu notiesāto Tautas partijas deputāti Vinetu Muižnieci.
JKP atzīst, ka var diskutēt par atsevišķiem iestādes lēmumiem, tomēr līdz šim SAB vadībai ir tikuši virzīti apolitiski jomas profesionāļi. Mēs zinām, ka tādu netrūkst arī šoreiz. Labprātīgi akceptēt politisku, ar Latvijai nedraudzīgiem spēkiem saistīta kandidāta virzīšanu, nozīmētu šaut pašam savā kājā. Acīmredzot, likmes ir augstas, ka asiņošanas risks var attaisnoties.
Mēs arī prasām Valsts prezidentam Raimondam Vējonim skaidrot savu pozīciju – pēc kādiem kritērijiem viņš nominēs jauno SAB vadītāju un kā viņš vērtē līdzšinējā organizācijas vadītāja paveikto. Valsts prezidentam Latvijā nav daudz iespēju parādīt savu politisko viedumu. Visticamāk, kandidatūras izvirzīšana SAB vadītāja amatam, varētu būt pēdējā iespēja Vējonim parādīt, ka baumas par viņa saistību ar Maskavu un oligarhiem nav patiesas.
