Saeima trešdien, 17.martā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Dzīvojamo telpu īres likumu. Jauns likums nepieciešams, lai pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.
Likums ļaus veicināt mājokļu pieejamību, nodrošinot izīrētāja un īrnieka interešu aizstāvību. Tas regulēs tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, noteiks viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.
Likuma grozījumu virzītājs, deputāts Uldis Budriķis (JKP) norādīja, patlaban dzīvojamo telpu īri regulē teju pirms 30 gadiem pieņemtais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas vairs neatbilst šī brīža ekonomiskajai un sociālajai situācijai un ir novecojis pēc būtības.
Politiķis uzsvēra, ka izīrētājam ir augsti riski, ka īrnieks nenorēķināsies par īri vai saistītiem izdevumiem, bet visi strīdi jārisina caur tiesu, kas ir sarežģīts, dārgs un ilgs process, kas var vilkties pat gadiem ilgi. Tāpat atsevišķas personas to izmanto ļaunprātīgi un kropļo īres tirgu, piebilda Budriķis.
“Tādēļ šobrīd valstī netiek veiktas mērķtiecīgas un sistēmiskas investīcijas tā sauktajos īres namos, jo šādu ar nepamatotiem strīdiem saistītu risku iecenošana radītu nesamērīgi augstas īres maksas un telpu nepieejamību,” pauda deputāts.
Viņš skaidroja, ka būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums, ir atbildības un tiesību līdzsvars starp izīrētāju un īrnieku, ievērojami ātrāka un vienkāršāka strīdu risināšana starp īrniekiem un izīrētājiem, ierobežoti līguma termiņi un skaidri nosacījumi par iespējām grozīt īres maksu, kā arī vienkāršāka īrnieku izlikšana no mājokļa, ja tie pārkāpj īres līguma nosacījumus.
Atvieglotā kārtībā, lai gūtu publisko ticamību, būs tiesība ierakstīt īres līgumus zemesgrāmatā, kas attiecīgi dos drošības spilvenu abām pusēm. Īrniekam drošību īres līguma spēkā esamībai dzīvojamo telpu īpašnieka maiņas gadījumā, savukārt izīrētājam dots garants īsākai strīdu risināšanai, ja īrnieks būtiski pārkāpj īres līguma nosacījumus, atklāja Saeimas deputāts.
Vienlaikus politiķis minēja, ka pēc Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aplēsēm piecos gados pēc jaunā īres likuma stāšanās spēkā investīciju apjoms jaunu īres namu būvniecībā var sasniegt pat 150 miljonus eiro gadā jeb vairāk nekā 750 miljonus eiro piecu gadu laikā. Savukārt jaunā īres likuma virzība ir bijis katalizators, lai attīstītāji izveidotu pirmo īres namu investīciju fondu Baltijā, kotējot to “Nasdaq” biržā.
Likums noteic, ka dzīvojamās telpas vienīgais lietošanas pamats īrniekam ir rakstveidā noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, bet apakšīrniekam – apakšīres līgums. Līgumu slēdz izīrētājs un īrnieks, un tā noteikumus varēs grozīt, pusēm rakstveidā vienojoties.
Dzīvojamās telpas īres līgums būs jāslēdz uz noteiktu termiņu, un tajā cita starp būs jānorāda arī īres maksas apmērs, maksāšanas kārtība un termiņi. Līguma nosacījumus varēs mainīt, pusēm rakstveidā vienojoties. Īres maksu varēs grozīt, ja tas paredzēts īres līgumā un tajā iekļauti principi un kārtība maksas paaugstināšanai. Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz jaunais likums. Tāpat kā līdz šim īrnieki līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Slēdzot īres līgumu, puses varēs vienoties par līguma notariālu apliecināšanu vai reģistrēšanu zemesgrāmatā. Tas ļaus nodrošināt publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kā arī palīdzēs novērst fiktīvu līgumu slēgšanu. Tāpat līgumu reģistrēšana ļaus īsākā laikā risināt strīdus, ja īrnieks būtiski pārkāps īres līguma nosacījumus, teikts likuma projekta anotācijā.
Reģistrējot īres līgumu, nebūs jāmaksā kancelejas nodeva par īres tiesību nostiprināšanu un grozīšanu zemesgrāmatā.
Jaunais likums arī noteic, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu īrniekam deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.
Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem, paredz jaunais regulējums.
Likumā regulēta arī pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšana.
Līdz 2036.gada 31.decembrim likums paredz pārejas periodu, un līdz šim datumam būs spēkā tie dzīvojamo telpu īres līgumi, kuri nebūs grozīti līdz 2026.gada 31.decembrim un par kuriem nebūs celta prasība tiesā.
Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā šī gada 1.maijā.
