Zemāk ir aprakstīti notikumi un fakti par ļoti šaubīgu apkures līgumu Ādažos, kas visiem Centra ciemata iedzīvotājiem izmaksā pāris simtus eiro no ģimenes gadā vairāk, nekā būtu normāli. Līgums starp pašvaldību un uzņēmēju ir noslēgts bez konkursa. Apkures tarifs par kvadrātmetru ir vidēji divreiz dārgāks nekā Carnikavā līdzīgā daudzdzīvokļu mājā. Apkuri nodrošina privātuzņēmējs, izmantojot vienīgo vietu, kur tas Ādažos var notikt, – tur, kur vienuviet ir savilktas visas siltumtrases. Ja apkuri nodrošinātu pati pašvaldība, iespējams, ka tā būtu krietni lētāka. Ir nepieciešams stingrs apkures aprēķina audits un lēmumu pieņemšanas izmeklēšana.
Un tagad par visu sīkāk un hronoloģiskā secībā. Ādažos centralizētā apkure un karstā ūdens sildīšana tiek nodrošināta Centra ciematā – Pasta ielā, Gaujas ielā un Pirmajā ielā, kur ar fizisko kurināšanu nodarbojas privāts uzņēmējs, izmantojot pašvaldības īpašumā esošo infrastruktūru, kā arī Kadagā. Šī infrastruktūra ir izbūvēta jau kolhoza laikos. Siltuma tirgotājs ir pašvaldības SIA “Ādažu Namsaimnieks”. Tehnisku iemeslu dēļ siltuma pārvades infrastruktūra un katlumājas var atrasties tikai šajās vietās. Tā ir neapšaubāma priekšrocība, ka šie cauruļvadi un sūkņi ir pašvaldības īpašums, jo tas dod iespēju iedzīvotājiem piedāvāt vislabāko variantu siltuma un karstā ūdens piegādei.
Bet vai iedzīvotāji tiešām saņem optimālu piedāvājumu? Šāds jautājums rodas, apskatot Sabiedrisko pakalpojumu regulatora mājas lapā publicētos apkures tarifus un salīdzinot to ar citām pašvaldībām. Ādažu Centra ciematā siltuma tarifs ir 58,8 eiro + PVN par megavatstundu. Salaspilī, Cēsīs, Tukumā, Jūrmalā, Ogrē šis tarifs ir vismaz par 10 eiro lētāks. Nedaudz par energoefektivitāti. Zināms, ka lielas sistēmas ir efektīvākas par mazām. Tālab arī pie pienācīga iedzīvotāju blīvuma ir izdevīgāk apkurināt daudzdzīvokļu mājas centralizēti, nevis katrā dzīvoklī turēt savu mazo krāsniņu. Šādai pieejai ir arī sociāla ietekme, jo dzīvokļos dzīvojošie salīdzinājumā ar privātmāju īpašniekiem kopumā ir mazāk turīgi, un būtu tikai taisnīgi, ka viņi par apkuri un silto ūdeni maksātu mazāk. Diemžēl, paskatoties SIA “Ādažu Namsaimnieks” mājas lapā, redzam, ka Centra ciemata apkures tarifi 2019. gada ziemas mēnešos sasniedz 2,2 eiro par kvadrātmetru Pirmajā ielā, 2,4 eiro par kvadrātmetru Pasta ielā, kas ir vismaz divas reizes dārgāk nekā privātmāju apkure. Tātad daudzdzīvokļu namu iedzīvotājs par siltumu maksā vairāk nekā privātmāju īpašnieks.
Cik tas ir naudas izteiksmē vienai mājsaimniecībai? Pieņemsim, ka vidējā Ādažu dzīvokļa platība ir 50 kvadrātmetri, apkures sezona ir seši mēneši un summa, kas ir jāmaksā par apkuri “Namsaimniekam” ir divi eiro mēnesī par kvadrātmetru. 6x2x50=600 eiro. Iznāk, ka dzīvokļa īpašnieki katru gadu samaksā apmēram 300 EUR vairāk par apkuri, nekā privātmājā dzīvojošie. Tātad, sistēma, kam bija jābūt efektīvākai par privātmāju, ir patiesībā ļoti dārgs slazds, no kura nevar aizbēgt, jo citas alternatīvas nav. Salīdzinājumam, Carnikavā centrālās apkures tarifs šoziem Tulpju ielas mājai ir 1,43 eiro, bet Stacijas ielas mājai ir pat 0,79 eiro par kvadrātmetru. Te nu sākās pats interesantākais. Ja redzam, ka citos novados iedzīvotāji maksā mazāk par to pašu pakalpojumu, bet pie mums, Ādažos, ir dārgāk, bet ne labāk, tad rodas loģisks jautājums – kā tā? Vai tā ir sanācis nejauši, nemākulīgas saimniekošanas rezultātā vai arī kāds silda rokas pie mūsu kopējā siltuma? Kā jau tika minēts, Ādažu novads mantojumā no kolhoza laikiem saņēma labā stāvoklī esošu siltumapgādes infrastruktūru, kas lielā mērā funkcionē vēl tagad. Šai infrastruktūrai būtu bijis jābūt par konkurētspējas faktoru, kas ļautu, pareizi organizējot apkures jaudas, piedāvāt iedzīvotājiem atbilstošus, maciņam draudzīgus tarifus. Šī infrastruktūra nozīmē arī to, ka vienīgajā iespējamajā pieslēguma vietā būtu jākurina vai nu pašvaldībai pašai, vai arī uzņēmējam, kurš spētu nodrošināt visaugstāko efektivitāti. Protams, izraudzītam konkursa kārtībā.
Vai tā bija? 2015. gadā beidzās Ādažu novada domes un SIA “Balteneko”, reģistrācijas nummurs 40003350097, līgums par katlumājas ekspluatāciju Ādažos, Attekas ielā 43A. Šis līgums bija noslēgts uz 10 gadiem, un šo gadu laikā uzņēmējam bija iespēja, tiesības un pienākums atpelnīt visas savas investīcijas un, līgumam beidzoties, būt gatavam atslēgt savas iekārtas no pašvaldības infrastruktūras un atbrīvot telpas. Vai arī gadījumā, ja šis uzņēmējs uzvar nākamo konkursu – turpināt savu saimniecisko darbību. Tajā pašā 2015. gada pavasarī novada mēra Māra Sprindžuka vadībā tika nodibināta darba grupa, kuras galvenais mērķis bija izstrādāt stratēģiju un pieņemt lēmumu apkures jautājumā –visizdevīgāko un saimnieciski pareizāko lēmumu Ādažu novada apkures pakalpojumu sniegšanā. Kā jau tas parasti komisijām gadās – nekāds lēmums netika pieņemts līdz pat apkures sezonas sākumam 2015. gada rudenī. Rezultātā tā vietā, lai Iepirkuma likuma 9. panta izpratnē izsludinātu atklātu konkursu par apkures pakalpojumu sniegšanu, SIA ‘’Ādažu Namsaimnieks” paraksttiesīgā persona Juris Krūze bez konkursa noslēdza 10 miljonu eiro vērtu līgumu uz nākamajiem 10 gadiem ar to pašu SIA “Balteneko”. M.Sprindžuks uzlika gala parakstu uz līguma, lai tas stātos spēkā. 2015. gada augustā jautājums nonāca līdz Ādažu novada domes sēdei, kur domes deputāti tika informēti, ka līgums starp PSIA „Ādažu Namsaimnieks” un privāto pakalpojuma sniedzēju jau ir noslēgts un ka deputātiem formāli jānobalso par šāda jautājuma atbalstīšanu. Protams, tautas kalpi, uzticoties domes administrācijai un Krūzem/Sprindžukam, nobalsoja atbalstoši, neiedziļinoties, ka siltumapgādes pakalpojumu turpmāk sniegs uzņēmums, kas nav izvēlēts konkursa kārtībā, turklāt vienīgajā vietā, kur tas ir iespējams, – uz pašvaldības zemes, pašvaldības ēkā un izmantojot pašvaldības infrastruktūru.
Ar ko gan būtu izskaidrojama tāda labvēlība? SIA “Balteneko” īpašnieks ir skandalozais uzņēmējs, OIK izkrāpšanā pieķertais Edgars Vīgants. TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja: “Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomdevējs enerģētikas jautājumos – Edgars Vīgants, kurš ir firmas “Balteneko” īpašnieks, ierauts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandālā, tajā skaitā viņa uzņēmums Ādažos pieteicies uzbūvēt spēkstaciju, taču piecos gados to nav izdarījis.” “2012. gada oktobrī LR Ekonomikas ministrija izsniedza firmai “Balteneko” atļauju piecu gadu laikā Ādažos uzbūvēt koģenerācijas spēkstaciju ar 1,2 megavatu jaudu. Piecus gadus nekas nenotika,” atzīmēja raidījums. Tiesa, 2017. gada vidū, kad tuvojās atļaujas termiņa beigas, SIA “Balteneko” viltīgi krūmos uzstādījusi pārvietojamu ģeneratoru. AS “Sadales tīkla” un AS “Augstsprieguma tīkla” eksperti iekārtu testēja 2017. gada septembrī un fiksēja strāvas ražošanu un nodošanu tīklā. Tas ļāva formāli saglabāt atļauju, lai gan solītā stacija netika uzbūvēta.
Uzņēmums “Balteneko” Ādažos ir labi zināms. Taču par koģenerācijas stacijas būvniecību domes vadība it kā neesot bijusi informēta. Tas gan ir maz ticams. Iespējams, te saskatāmas cita veida attiecību pēdas. Dīvainības notiek arī ar pašu, jau bez konkursa nolīgto tarifu. Sabiedrisko pakalpojumu regulators šobrīd ir noteicis tarifu SIA “Balteneko’’ 36,62 eiro par megavatstundu, kas ir siltuma pārdošanas tarifs Ādažu novadam www.sprk.gov.lv/ content/tarifi-4, regulatora mājas lapā parādās regulatora apstiprinātais tarifs iedzīvotājiem – 58,08 eiro par megavatstundu (bez PVN). Tomēr ‘’Ādažu Namsaimnieka’’ mājas lapā redzami pavisam citi tarifi: Oktobris- 62,91 EUR/MWh, novembris – 61,94 EUR/ MWh, Decembris – 61,94 EUR/MWh (arī bez 12 % PVN). Šie tarifi pārsniedz jau tā augsto oficiālo siltuma tarifu. Diemžēl nekādas protesta formas pret šo patvaļību nav iespējamas – no apkures atteikties nevar, nemaksāt nevar, jo būs soda naudas un tiesu izpildītāji. Nākamās pašvaldību vēlēšanas 2021. gada jūnijā ir lieliska iespēja nomainīt esošo novada vadību pret tādu, kura labāk spēs aizstāvēt iedzīvotāju intereses. NB pats iepirkuma konkursa ignorēšanas un daudzmiljonu līguma slēgšanas fakts jau ir dokumentāli apkopots un nosūtīts tiesībsargājošām instancēm
