Rīga, 6.okt., LETA. Jaunā konservatīvā partija (JKP), visticamāk, varētu atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu Covid-19 straujās izplatības dēļ, taču iebilst pret vakcinēto iedzīvotāju ierobežošanu, izņemot gadījumos, kad eksperti teiktu, ka kāds pasākums augstā riska dēļ jāierobežo visiem valsts iedzīvotājiem, sarunā ar aģentūru LETA pauda JKP valdes loceklis, Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans.
Vaicāts, vai JKP atbalstītu ārkārtējās situācijas izsludināšanu, politiķis atzīmēja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalsta valdību, tāpēc, ja Ministru kabinets pieņems lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju, viņš ļoti šaubās, ka JKP tam nepiekristu.
Viņaprāt, ir notikuši priekšnoteikumi un šobrīd ir iestājusies ārkārtējā situācija. “Viens ir izsludināt to uz papīra, bet otrs ir jautājums – ko tā ietvers,” akcentēja Feldmans, piebilstot, ka jāsaprot, vai ārkārtējā situācija paredzēs kādus ierobežojumus un vai ir attiecīga gatavība no policijas ierobežojumus kontrolēt.
Deputāts sacīja, ka jau tagad mēdz teikt, ka esošie ierobežojumi netiek kontrolēti, tāpēc, viņaprāt, ir nejēdzīgi izsludināt kaut ko jaunu, ja to nekontrolēs.
Lūgts piedāvāt redzējumu, ko šobrīd būtu nepieciešams darīt ierobežojumu kontekstā, Feldmans teica, ka ir jāciena tie, kas līdz šim ir ievērojuši ierobežojumus, uzticējušies mediķiem un zinātnei, kā arī ir atbildīgi rīkojušies pret sevi un tuvākajiem. Pēc viņa domām, nosakot ierobežojumus, jābūt konsekvencei – iepriekš valdība un Veselības ministrija savā retorikā uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir jāvakcinējas, lai dzīvotu brīvi, tāpēc daudzi aizgāja un vakcinējās. Ja tagad iedzīvotājiem pateiktu, ka “pat, ja esi vakcinējies, tev jāslēdz savs bizness vai nevarēsi iet uz darbu”, viņaprāt, tas liktu cilvēkiem uzdot jautājumu, vai viņi rīkojušies pareizi.
Pēc deputāta vārdiem, šajā jautājumā jādomā “par taisnīguma komponenti”. Viņš norādīja, ka, ierobežojot vakcinētos iedzīvotājus, radīsies jautājums – ko viņi varēja darīt labāk, lai viņiem pēc tam nebūtu jācieš. “Ja teiks, ka nevarējāt jau neko darīt, bet nu vakcinācijas aptvere ir tāda kāda tā ir, tāpēc jāierobežo visi – tas radīs netaisnīgumu,” uzskata parlamentārietis.
Viņaprāt, tāpat ir jāsaprot, kādi ir slimības pārneses rādītāji starp vakcinētajiem, jo vakcinētās personas tomēr nav pilnībā imūnas pret Covid-19. Viņš pieļāva iespēju, ka vakcinētajiem ierobežojumus varētu noteikt tad, ja eksperti saskatītu “mežonīgu risku”, piemēram, rīkojot lielus pasākumus vai tādus, kur apmeklētāji atrodas ļoti tuvu viens otram. Tāpat viņš uzsvēra, ka pēkšņi pateikt, ka vakcinēti cilvēki nevarēs, piemēram, ēst iekštelpās, izraisītu ļoti lielu sašutumu sabiedrībā.
Vaicāts, vai šobrīd ir pamats izsludināt “lokdaunu”, Feldmans sprieda, ka šim terminam ir dažādas izpratnes. Vieni ar vārdu “lokdauns” saprot mājsēdi, bet citi – vieglākus ierobežojumus. Viņš minēja, ka “lokdauna” gadījumā ir nianses, par kurām jātiek skaidrībā, piemēram, jāsaprot, kā rīkoties ar veikaliem un tamlīdzīgi.
Savukārt lūgts komentēt, vai atbalstītu pakalpojumu ierobežošanu nevakcinētajiem, Feldmans teica, ka nav eksperts, kurš varētu sīki novērtēt riskus. Viņš informēja, ka Ekonomikas ministrija visu laiku argumentē pret šādu ieceri. Parlamentārietis pieļāva, ka, ja tam ir nopietni riski un tos var mazināt ierobežojot pakalpojuma saņēmēju loku, tad “parādās jēga izstrādāt tādu scenāriju”, tomēr tas esot uzskatāms par nopietnu soli.
Feldmans uzsvēra, ka JKP vēlas, lai Ministru kabinets pieturas pie iepriekš nolemtā un ļauj skolām strādāt klātienē. Viņš teica, ka šobrīd daži cilvēki mēģina augstajā saslimstības izplatībā vainot skolas, sakot, ka pie Covid-19 izplatības vainojama skolu darbība klātienē, bet iepriekš valdība esot piekritusi, ka skolas būs pēdējās, ko aizslēgs. Feldmans piebilda, ka būtu neloģiski, ja skolas aizslēgtu ciet, bet veikalus atstātu vaļā.
Parlamentārietis akcentēja, ka viņa partijas biedre, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece cīnīsies par skolām līdz pēdējam. Varbūt viņa piedāvās atjaunot testēšanu reizi nedēļā, vai arī rosinās noteikt, ka interešu izglītības grupas nevar pārklāties starp skolām vai atsevišķām plūsmām, informēja Feldmans, vienlaikus piebilstot, ka Muižnieces mērķis ir maksimāli nodrošināt, lai skolas paliktu vaļā.
Komentējot pārmetumus par valdības novēlotu rīcību, lai apturētu slimības izplatību, Feldmans pauda viedokli, ka pie kavēšanās ir vainīga iepriekš plaši apspriestā likumprojekta apturēšana, kas paredzēja pienākumu noteiktām sabiedrības grupām vakcinēties, tiesības rotēt darbiniekus un noteikt atbildību par vakcinācijas blaknēm.
Deputāts atklāja, ka kopš reizes, kad “premjers nostājās pats pret savu likumprojektu”, visi koalīcijas partneri ir kļuvuši uzmanīgi, jo baidās, ka, ja tiks pieņemti izlēmīgi soļi, premjers atkal izvēlēsies piedāvātos grozījumus atsaukt. Pēc viņa domām, “atpakaļgaitas ieslēgšana” nodarīja lielu kaitējumu un deva nepareizu signālu visai sabiedrībai, parādot, ka viņiem “nav baiļu”.
LETA jau ziņoja, ka par stingrākiem Covid-19 izplatības mazināšanai paredzētiem ierobežojumiem Krīzes vadības padome turpinās spriest ceturtdien, 7.oktobrī, aģentūrai LETA apstiprināja Valsts kancelejā.
Otrdien Ministru prezidenta Krišjānis Kariņa (JV) sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai jau tika runāts, tomēr pašlaik pie konkrētiem risinājumiem nonākt vēl neizdevās, tādēļ par tiem atkārtoti spriedīs ceturtdien.
Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs skaidroja, ka pēc informācijas uzklausīšanas par epidemioloģisko situāciju Krīzes vadības padome otrdien uzdeva ekspertiem sagatavot rīcības scenārijus un nepieciešamos normatīvo aktu grozījumu projektus straujas Covid-19 izplatības apturēšanai, lai nepieļautu slimnīcu pārslodzi un nodrošinātu būtisku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
