Rīga, 25.okt., LETA. Opozīcija un kolēģi no vecajām partijām ar diezgan lielu skepsi raudzījās uz valdības pastāvēšanu, tomēr 13.Saeimas apstiprinātajai valdībai izdevies izstrādāt četrus budžetus, šodien, izskatot 2022.gada valsts budžetu, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Viņš stāstīja, ka atsevišķi spēki ar diezgan lielu skepsi skatījās uz to, ka konkrētā valdība pastāvēs 1-2 gadus, kā arī pieļāva, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība spēšot noturēties vien dažus mēnešus.
“Nākas konstatēt, ka neviena valdība līdz šim nav apstiprinājusi četrus budžetus. Šī ir bijusi viena valdība, kas izgāja cauri visu Saeimas sasaukuma laiku, un sastādīja četrus budžetus pēc kārtas,” akcentēja Ministru prezidenta biedrs.
Politiķis minēja, ka vairākos “oligarhu pārvaldītos un sponsorētos” medijos bieži tiekot lietots apzīmējums, ka šī ir sliktākā valdība, kāda bijusi. Bordāns centās šo apzīmējumu atspēkot, sakot, ka Kariņa valdība četru gadu laikā valsts budžetā ir panākusi algu pieaugumu “neticamos apmēros”. Vienas valdības laikā tāds pieaugums neesot bijis gan mediķiem, gan skolotājiem, gan tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem.
Vienlaikus tieslietu ministrs akcentēja, ka 2022.gada valsts budžeta projektā nav plānots nodokļu palielinājums, piebilstot, ka tiks izpildīts plānā “3×500” noteiktais.
Politiķis norādīja, ka šo četru gadu laikā valdība ir būtiski strādājusi pie tā, lai palielinātu vidusslāņa bāzi. Pēc viņa teiktā, vidusslānis veido katras nācijas kodolu.
Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka “vēsturē sliktākā valdība” arī ir rūpējusies par senioriem un samazinājusi minimālās iemaksas.
Informējot par attīstību tieslietu nozarē, Bordāns akcentēja, ka četru gadu laikā par 11% samazināts tieslietu resorā strādājošo skaits. Tāpat Tieslietu ministrijai katru gadu izdevies rast līdzekļus iekšējās rezervēs, lai stiprinātu “Latvijas Vēstneša” darbību, kā arī nodrošinātu ministrijas funkciju izpildi – nodrošinātu soda izpildi, uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas stimulēšanu, bērnu tiesību aizsardzību un citām jomām.
Tāpat viņš minēja, ka galvenokārt ieguldīts izglītības jomā, piebilstot, ka valdība saskatīja nepieciešamību ieguldīt izglītībā, lai izmeklētāji, tiesneši, prokurori un arī advokāti spētu likuma normas interpretēt vienādi un atbilstoši Eiropas prasībām.
